Gulbenes novada Kultūras centrā 22.oktobrī norisinājās biedrības “SATEKA” organizēts izglītojošs pasākums “Kopienu loma dažādās apdraudējuma situācijās”, kas pulcēja iedzīvotājus, valsts institūciju pārstāvjus un kopienu līderus, lai kopīgi stiprinātu zināšanas par rīcību krīzes situācijās un diskutētu par vietējo kopienu nozīmi drošākas un noturīgākas sabiedrības veidošanā.
Pasākumā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un Valsts policijas eksperti sniedza aktuālu informāciju par iedzīvotāju drošību un rīcību dažādu apdraudējumu gadījumos, savukārt praktiskajās nodarbībās un paneļdiskusijā dalībnieki meklēja risinājumus, kā stiprināt vietējo kopienu pašgatavību, savstarpējo sadarbību un spēju palīdzēt vienam otram krīzes apstākļos.
Pasākumu atklāja Gunārs Babris, Gulbenes novada domes priekšsēdētāja vietnieks un Gulbenes sadarbības teritorijas Civilās aizsardzības komisijas loceklis, uzsverot iedzīvotāju iesaistes un sadarbības nozīmi kopējās drošības stiprināšanā.
Sandra Vējiņa, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Sabiedrības izglītošanas un informēšanas nodaļas vecākā inspektore Vidzemes reģionā, skaidroja, ka valsts agrīnās brīdināšanas sistēmu veido vairāki savstarpēji papildinoši elementi: trauksmes sirēnas, operatīvo dienestu transports, televīzija un radio, SMS paziņojumi, lietotne “112 Latvija” un šūnu apraides sistēma LV-ALERT.
Iedzīvotāji tika aicināti savos tālruņos uzstādīt bezmaksas lietotni “112 Latvija”, kas ļauj operatīvajiem dienestiem ātrāk noteikt zvanītāja atrašanās vietu, sniedz piekļuvi patvertņu kartei arī bezsaistes režīmā un nodrošina operatīvu informācijas saņemšanu ārkārtas situācijās.
Tika skaidrota arī rīcība pēc LV-ALERT brīdinājumu saņemšanas
- Dzeltenais brīdinājums (Prognozējams apdraudējums): Tūlītēja rīcība nav nepieciešama un var turpināt ikdienas gaitas, taču tas ir sagatavošanās laiks, lai pārdomātu plānoto aktivitāšu drošību un apzinātu tuvākās patveršanās iespējas.
- Oranžais un Sarkanais brīdinājums (Tiešs apdraudējums gaisa telpā): Prasa nekavējošu patvēruma meklēšanu. Ēkās ieteicams ievērot “divu sienu” principu (patverties telpā beznosacījuma attālumā no logiem un ārsienām, piemēram, koridorā vai vannasistabā) vai izmantot drošus pagrabus. Atrodoties ārpus telpām, jādodas uz tuvāko ēku, bet, ja tas nav iespējams, jāizmanto grāvji, ieplakas, sienu aizsegs vai tilta pārvadi.
Ilze Smirnova, Valsts policijas Vidzemes reģionālās pārvaldes prevencijas grupas vecākā inspektore, kopā ar kolēģiem informēja par aktuālajiem krāpniecības riskiem. Tika uzsvērts, ka nedz policijas, nedz banku vai citu valsts iestāžu darbinieki nekad nezvanīs iedzīvotājiem, lai pieprasītu bankas kartes datus, paroles vai Smart-ID kodus. Ja radusies aizdomīga situācija vai dati nejauši izkrāpti, pirmais un neatliekamais solis ir nekavējoties sazināties ar savu banku, lai nobloķētu kontus, un pēc tam ziņot Valsts policijai.
Zane Ločmele – Krāslavas novada pašvaldības CAK pārstāve, VRG “Krāslavas rajona partnerība” Leader/SVVA administratīvā vadītāja, praktiski nodemonstrēja krīzes izdzīvošanas komplektu, paskaidrojot katra priekšmeta nozīmi un pielietojumu, sniedza informāciju par internetā pieejamiem informatīvajiem resursiem drošības jautājumos. Pasākuma dalībniekiem tika piedāvāta iespēja līdzi paņemt sagatavotos informatīvos materiālus drukātā veidā.
Pasākuma otrajā daļā notika paneļdiskusija par vietējo kopienu lomu krīžu pārvarēšanā. Tajā piedalījās Gunārs Babris, Linda Kļaviņa, Olita Untāla, Marta Mikolaja, Inga Lapse un Amanda Timoško.
Diskusiju vadīja Zane Ločmele, kura dalījās pieredzē par Krāslavas novada Civilās aizsardzības komisijas, nevalstisko organizāciju un vietējās sabiedrības sadarbību drošības stiprināšanā. Sarunas laikā dalībnieki nonāca pie vairākām būtiskām atziņām par kopienu nozīmi krīžu situācijās:
- Sākt ar savu sētu: Krīzes pirmajās stundās atbildīgajiem dienestiem būs jārisina prioritāri uzdevumi, tāpēc katras mājsaimniecības pamatuzdevums ir nodrošināt 72 stundu krīzes somu, ūdens, pārtikas un apkures resursus.
- Apkaimes resursu un kaimiņu apzināšana: Vietējām kopienām ir svarīgi savlaicīgi apzināt pieejamo tehniku (ģeneratorus, traktorus, akas), kā arī apsekot vientuļos un mazaizsargātos kaimiņus.
- Mācīšanās no pieredzes: Neseno vētru un elektropārrāvumu pieredze parāda, ka simulācijās pieļautās kļūdas ir vērtīgs mācību process miera saglabāšanai un dezinformācijas mazināšanai reālā krīzē.
Pasākuma izskaņā Leldes Bašķeres vadībā dalībnieki komandās analizēja un izspēlēja vairākus reālistiskus krīzes scenārijus: elektroautomobiļa aizdegšanos publiskā uzlādes stacijā, mikroautobusa un kravas automašīnas sadursmi uz autoceļa P36, pilsētas parkā nokritušu dronu, bīstamu vielu noplūdi pēc ceļu satiksmes negadījuma, kā arī plašu elektrotīkla avāriju Jaungulbenes apkārtnē.
Dalībnieki atzina, ka šāda praktiska pieeja palīdz labāk izprast savu rīcību iespējamās krīzes situācijās, veicina savstarpējo sadarbību un ļauj drošā vidē pārbaudīt pieņemto lēmumu efektivitāti.
Paldies ikvienam, kurš atrada laiku būt klāt, aktīvi iesaistījās diskusijās, dalījās pieredzē un piedalījās krīzes scenāriju izspēlē. Tikai informēta, saliedēta un līdzatbildīga sabiedrība spēj kļūt patiesi noturīga dažādu apdraudējumu priekšā.
Pasākums norisinājās biedrības “SATEKA” projekta “Stiprs un vienots Gulbenes novads: drošība un noturība ikvienam” (Nr. 2026.LV/NVOF/MIC/067) ietvaros ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu.
