Šī gada 1. un 2. jūlijā Jersikas pagastā, Līvānu novadā, norisinājās Latvijas lauku kopienu un viedo ciemu forums “Kopienu Persilāde 2026”. Divu dienu laikā kopienu līderi, aktīvie iedzīvotāji, nevalstisko organizāciju, pašvaldību, vietējo rīcības grupu un citu organizāciju pārstāvji tikās, lai runātu par lauku nākotni, kopienu spēku, līdzdalību, sadarbību, drošību, krīžgatavību un spēju rīkoties praktiski.
Šī gada Persilādes vadmotīvs “Latgolys sirsneiba, kūpīnu spāks i dareišona” precīzi raksturoja pasākuma noskaņu – Latgales viesmīlību, kopienu enerģiju un pārliecību, ka stipras vietas veido cilvēki, kuri sadarbojas, mācās, dalās pieredzē un ir gatavi rīkoties.
1.jūlijs – Labsajūtas komplekss “Avotiņš”
Persilādes pirmā diena norisinājās Labsajūtas kompleksā “Avotiņš”. Tā sākās ar dalībnieku ierašanos un reģistrāciju, kam sekoja foruma atklāšana ar organizatoru iedvesmas vārdiem. Dalībniekus uzrunāja biedrības “Latvijas Lauku forums” izpilddirektore Anita Seļicka, biedrības “Preiļu–Līvānu novadu partnerība “KŪPĀ”” administratīvā vadītāja Valija Vaivode un Līvānu novada domes priekšsēdētājs Dāvids Rubens.
Pirmās dienas centrālā saruna bija paneļdiskusija “Kū lauki zyna taidu, kū cyti vēļ nav saprotuši?”. Tajā tika aktualizēts jautājums par to, kādas zināšanas, prasmes un vērtības laukos jau pastāv, bet ne vienmēr tiek pietiekami pamanītas. Diskusijā izskanēja, ka lauku kopienās noturība bieži vien nav tikai stratēģijās ierakstīts jēdziens – tā dzīvo ikdienas savstarpējā palīdzībā, uzticēšanās attiecībās, vietējo resursu pazīšanā un spējā saorganizēties vēl pirms kāds risinājums tiek piedāvāts “no augšas”.
Biedrības “SATEKA” pārstāvjiem šī saruna bija īpaši nozīmīga, jo tā sasaucas ar darbu kopienu līdzdalības, drošības un noturības stiprināšanā. Lauku spēks nav tikai teritorijā vai infrastruktūrā – tas ir cilvēkos, kuri pazīst cits citu, prot vienoties, pamana vajadzības un spēj rīkoties arī sarežģītos apstākļos.
Pēc paneļdiskusijas dalībnieki iesaistījās paralēlajās praktiskajās sesijās “Casnāga spāks: byusim cīši kai zuodža zūbi!”. Šajā programmas daļā tika apskatītas vairākas ikdienā un krīzes situācijās būtiskas tēmas.
Viena no tām bija “Krīze? Maņ ir plāns! Tiksim golā.” – praktiska izspēle par rīcību situācijās, kad nav gatavas instrukcijas, informācija ir nepilnīga, resursi ierobežoti un lēmumi jāpieņem ātri. Šajā darba grupā par drošību un civilo aizsardzību piedalījās arī biedrības “SATEKA” pārstāve Daiga Gargurne, kā arī Inga Lapse. Īpaša uzmanība tika pievērsta praktiskai gatavībai krīzes situācijās, tostarp plūdu situācijas izspēlei: kā apziņot iedzīvotājus, kā palīdzēt senioriem, ģimenēm ar bērniem un cilvēkiem, kuriem nepieciešams īpašs atbalsts, kā organizēt pārvietošanos, kā sadarboties ar pašvaldību un dienestiem un kā saglabāt mieru brīdī, kad situācija mainās strauji, kādus resursus izmantot.
Šāda praktiska darbošanās vēlreiz apliecināja, ka civilā aizsardzība nav tikai institūciju plāni un dokumenti. Tā sākas ar cilvēkiem, kuri zina, ko darīt pirmajās minūtēs, kuriem ir skaidri saziņas kanāli un kuri savā kopienā spēj ātri mobilizēties jekurā krīzes situācijā.
Praktiskajās sesijās tika apskatīta arī pirmās palīdzības tēma “Pyrmuo paleidzeiba – es zynu, kū dareit!”. Tajā dalībnieki runāja par rīcību situācijās, kad palīdzība vēl ir ceļā, bet pirmajās minūtēs svarīga ir ātra, mierīga un pareiza reakcija. Vēl viena būtiska tēma bija mentālā noturība – “Kod baist, vīna vylka vītā pasaruodeis symtu. Kai saglobuot mīru situacejā, kū navari izmaineit.” Šajā nodarbībā uzmanība tika pievērsta spējai saglabāt mieru, skaidru domāšanu un līdzsvaru situācijās, kurās valda stress, neziņa vai pārmaiņas. Kopienas drošība nav tikai fiziska gatavība – tā ir arī emocionālā noturība un savstarpējs atbalsts.
Pirmās dienas praktisko sesiju lokā bija arī apritīguma un ilgtspējīgas saimniekošanas tēma “Kai lītom, kas munā sātā, dūt ūtru dzeivi.” Dalībnieki pārrunāja, kā gudrāk izmantot pieejamos resursus, atkārtoti izmantot lietas un stiprināt lauku sētas pašpietiekamību. Šī tēma labi papildināja kopējo Persilādes vadmotīvu – noturība sākas arī ar ikdienas paradumiem un spēju saimniekot atbildīgi.
Dienas turpinājumā paralēlajās tematiskajās sesijās “Drupeite suoļa: kūpīnys vīdumam i gorduokai rūseibai” tika runāts par komunikāciju, sadarbību, viedajiem ciemiem un vietas iepazīšanu.
Sesijā “Pastuosti, kas tu esi!” dalībnieki pievērsās tam, kā stāstīt par savu kopienu, organizāciju vai iniciatīvu tā, lai to pamana, saprot un atbalsta. Īpaši tika uzsvērts “saimnieka faktors” – autentisks, personisks un uzticams stāsts, kurā organizācijas vai kopienas vērtība kļūst redzama caur cilvēkiem.
Sesijā “Kū dareit, kod daudzi grib runuot i nivīns nasaklausa? Kai vadeit sapuļci?” tika apskatīta sapulču un sarunu vadīšana. Dalībnieki runāja par to, kā noturēt sarunu pie galvenās tēmas, kā sadzirdēt klusākos dalībniekus, kā nomierināt sakāpinātas diskusijas un kā panākt, lai tikšanās rezultētos konkrētā lēmumā vai nākamajā solī.
Viedajiem ciemiem bija veltīta sesija “Kai mes varim dabuot tū, kuo mums nav i kas mums vajadzeigs? Vīdais cīms.” Tajā tika meklētas atbildes uz jautājumu, kas padara ciemu viedu – tehnoloģijas, cilvēki vai spēja sadarboties. Sarunas centrā bija praktiska pieeja: kā no vajadzības nonākt līdz risinājumam, kuru cilvēki saprot, atbalsta un palīdz īstenot.
Pirmās dienas programmā bija arī pārgājiens “Īpazeistūt Jersikys kieneņvalsti”, kas ļāva dalībniekiem iepazīt Jersiku caur vietas stāstiem, vēsturi, leģendām un Latgales ainavu.
Vakars Labsajūtas kompleksā “Avotiņš” turpinājās ar kopīgām vakariņām un vakarēšanu “Lobs ar lobu sasatyka”. Neformālā gaisotnē dalībnieki baudīja Latgales viesmīlību, vietējo amatnieku un mājražotāju veikumu, latgaliešu dziesmas, iedvesmas un ķezu stāstus, saulrieta braucienus ar kuģīti “Visvaldis” un brīvdabas nakts kino. Šī daļa apliecināja, ka kopienu stiprināšanā svarīgas ir ne tikai diskusijas, bet arī kopābūšana, uzticēšanās un cilvēciska satikšanās.
2.jūlijs – Jersikas Tautas nams
Otrā Persilādes diena sākās Labsajūtas kompleksā “Avotiņš” ar rītausmas braucienu ar kuģīti “Visvaldis” un rīta iekustēšanos, bet dienas galvenā programma turpinājās Jersikas Tautas namā.
Dienas centrā bija paneļdiskusija “Voi laukūs vēl ir tīseibys palikt?”. Tajā tika runāts par Eiropā arvien biežāk aktualizēto “tiesību palikt” jautājumu un to, ko tas nozīmē Latvijas laukos. Diskusijā tika skarti ļoti konkrēti izaicinājumi – skolu un pakalpojumu pieejamība, sabiedriskais transports, mājokļu trūkums, pašvaldību un valsts atbildība, vietējo aktīvistu pārslodze un nepieciešamība panākt, lai lauki būtu redzami ne tikai krīzes brīžos, bet arī attīstības lēmumos.
Šī saruna bija būtiska arī biedrībai “SATEKA”, jo kopienu drošība un noturība nav atrauta no ikdienas dzīves kvalitātes. Cilvēki var palikt un iesaistīties savās kopienās tad, ja viņiem ir pieejami pakalpojumi, sadzirdama balss lēmumu pieņemšanā un sajūta, ka dzīve laukos ir cienījama un iespējama izvēle.
Pēc paneļdiskusijas dalībnieki iesaistījās paralēlajās tematiskajās sesijās “Petruškys energeja: vareiba īsaisteit i dareit.” Tajās tika apskatītas iedzīvotāju padomju, lauku balss politikas procesos, energokopienu un dialoga tēmas.
Sesijā “Mums ir Padūme! Kū dareit? Oi, a mums nav.” tika runāts par iedzīvotāju padomēm – kā tās var kļūt par īstu atbalstu ciemam un pašvaldībai, kā veidot darba kārtību, kā vienoties par prioritātēm un kā sarunāties ar deputātiem, pagasta pārvaldi un pašvaldības speciālistiem.
Sesijā “Kai lauku bolsu īlikt sistemā?” tika skatīts jautājums, kā panākt, lai valsts, pašvaldību, plānošanas reģionu un vietējo rīcības grupu lēmumos lauku vajadzības būtu redzamas un ņemtas vērā. Dalībnieki pārrunāja teritoriju pievilcību, plānošanas procesus un to, kā sistēmai vairāk pielāgoties laukiem, nevis prasīt, lai lauki nemitīgi pielāgojas sistēmai.
Energokopienu tēmai bija veltīta sesija “Dūd, Dīveņ, ūtram dūt, na nu ūtra žāli lyugt. Energokūpīnys – vysu poši!”. Tajā tika runāts par vietējo enerģiju, enerģijas taupīšanu, kopienas atbildību par enerģijas risinājumiem un pieredzi, veidojot pirmo pilotenergokopienu Latvijā – Kalnienā, Gulbenes novadā. Tas parāda, kā vietējā iniciatīva var kļūt par praktisku soli pašpietiekamības un noturības virzienā. Par to stāstīja biedrības “KAPO” un biedrības “Energokopiena “Kalniena”” pārstāvis Jānis Barinskis.
Savstarpējai cieņai un sarunas kultūrai bija veltīta sesija “Kuo plepinej kai bīza putra? Voi niu runoj taisnu volūdu voi īsaklaus’!”. Tajā dalībnieki praktiski iepazina dialoga apļa metodi, kas palīdz veidot drošu vidi sarunām arī par pretrunīgiem jautājumiem. Spēja klausīties, nevis tikai pārliecināt, ir būtiska gan kopienu ikdienā, gan sarežģītu lēmumu pieņemšanā.
Pēc pusdienām notika foruma noslēguma sarunu puduri “Muna baba cytureiz daudzi vairuok zyna nakai Google. Ir vaicuojums? Meklej cylvāka!”. Šo sarunu daļu moderēja Daiga Gargurne, pārstāvot EUROPE DIRECT Austrumvidzeme un biedrību “SATEKA”. Dalībniekiem bija iespēja nelielās sarunās saņemt praktiskus padomus, uzdot jautājumus, dalīties pieredzē un paņemt līdzi idejas turpmākai rīcībai savās kopienās.
Sarunu puduros tika apskatītas ļoti plašas tēmas: ALTUM iespējas un atbalsts reģionu iedzīvotājiem un uzņēmējiem, atjaunojamās enerģijas risinājumi un energokopienas, civilā aizsardzība, EUROPE DIRECT centri un Eiropas Savienības informācijas un līdzdalības iespējas, jauniešu iespējas laukos, Eiropas sarunas par laukiem un Lauku pakts, programma “Drošās kopienas”, sabiedrības informēšana par kopienu un NVO paveikto, Sabiedrības integrācijas fonds, sociālais darbs kopienā un praktiski “Zero Waste” saimniekošanas padomi.
Otrās dienas noslēgumā dalībnieki tika aicināti arī pieredzes braucienos “Gosti brauc iz sātu. Ceļamaizei gabaleņš Latgolys.” Programmā bija iespēja apmeklēt stikla kausēšanas darbnīcu “Stikls no Līvāniem” Upes ielā 7, Līvānos, kā arī amatniecības vērtību mājvietu “Handmade Latgola” Vecticībnieku ielā 15, Līvānos. Šie pieredzes stāsti ļāva ieraudzīt, kā vietējā iniciatīva, radošums un LEADER atbalsts pārtop dzīvās vietās, pakalpojumos un iedvesmā citiem.
Kopienu spēks ir gatavībā sadarboties
“Kopienu Persilāde 2026” Jersikā apliecināja, ka kopienu attīstība, drošība, līdzdalība un noturība ir savstarpēji saistītas. Kopiena, kas prot sadarboties ikdienā, būs stiprāka arī krīzes brīdī. Kopiena, kurā cilvēki viens otru pazīst, spēj ātrāk pamanīt riskus, palīdzēt ievainojamākajiem un kopīgi meklēt risinājumus.
Biedrība “SATEKA” no Persilādes atgriežas ar vērtīgām atziņām un pārliecību, ka darbs pie drošām, zinošām un savstarpēji saistītām kopienām ir jāturpina. Lauku spēks ir cilvēkos – viņu zināšanās, līdzdalībā, sadarbībā, drosmē rīkoties un gatavībā būt līdzās cits citam.
Daiga Gargurne, Biedrības “SATEKA” valdes priekšsēdētāja
FOTO: D.Gargurne