2026.gada 10.jūnijā Rīgā, viesnīcā Pullman Riga Old Town, Administratīvās kapacitātes ceļa kartes 2021-2027 ietvaros norisinājās seminārs “Partnerība praksē: kā kopīgi plānot nākamo ES daudzgadu budžetu Latvijā?”. Seminārs pulcēja valsts pārvaldes, ministriju, nevalstisko organizāciju, sociālo un sadarbības partneru pārstāvjus, lai kopīgi diskutētu par to, kā Latvijā savlaicīgi un jēgpilni plānot Eiropas Savienības daudzgadu budžeta un ES fondu 2028.-2034.gada perioda prioritātes.
Seminārā piedalījās arī Daiga Gargurne, pārstāvot pilsoniskās sabiedrības un reģionālo organizāciju skatījumu uz ES daudzgadu budžeta plānošanu. Viņa iesaistījās semināra diskusijās, īpaši akcentējot nepieciešamību partnerības procesu veidot plašāku, savlaicīgāku un teritoriāli līdzsvarotāku.
Attēlā no kreisās: Sanda Liepiņa, Sabiedriskās politikas centra PROVIDUS direktore, un Signe Groza, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā pārstāve. Foto: Daiga Gargurne
Diskusija notika laikā, kad Eiropas Savienībā jau ir sākusies nākamā daudzgadu budžeta plānošana. Eiropas Komisija ir nākusi klajā ar priekšlikumu ES ilgtermiņa budžetam 2028.-2034.gadam gandrīz 2 triljonu eiro apmērā, uzsverot drošību, konkurētspēju, noturību un investīciju sasaisti ar dalībvalstu un reģionu vajadzībām. Jaunajā pieejā īpaša nozīme paredzēta Valsts un reģionu partnerību plāniem, kuriem būtu jākļūst par vienotu stratēģisko un finanšu ietvaru ES fondu atbalsta plānošanai un īstenošanai 2028.-2034.gada periodā.
Semināra mērķis bija ne tikai informēt par nākamā perioda plānošanas grafiku, bet arī kopīgi apzināt šķēršļus, kas kavē jēgpilnu partnerību, identificēt labās prakses piemērus un vienoties par konkrētiem priekšlikumiem, kā partnerības principu iedzīvināt nacionālā ES budžeta pozīciju veidošanā, investīciju prioritāšu noteikšanā, ES fondu programmēšanā un turpmākajā ieviešanā. PROVIDUS prezentācijā tika uzsvērts, ka Latvijā pilnvērtīga līdzdalība plānošanas posmā joprojām biežāk ir izņēmums nekā sistēmiska prakse, lai gan partnerības princips ir nostiprināts ES regulējumā un jaunajā budžeta piedāvājumā tam piešķirta būtiska loma.
Sanda Liepiņa, Sabiedriskās politikas centra PROVIDUS direktore. Foto: Daiga Gargurne
Finanšu ministrijas (FM) skatījumā partnerība ir svarīga visos ES fondu cikla posmos – sākot no agrīnas prioritāšu noteikšanas un investīciju plānošanas līdz programmu izstrādei, ieviešanai un uzraudzībai. FM 2026.gada aprīlī aicināja nozaru ministrijas savlaicīgi iesaistīt sociālos un sadarbības partnerus ES fondu 2028.-2034.gada prioritāšu noteikšanā, jo agrīna iesaiste ļauj labāk definēt vajadzības, reformu virzienus un investīciju ietvara iespējas. Arī valdībā apstiprinātajā nacionālajā pozīcijā par ES fondu regulējumu 2028.-2034.gadam uzsvērts, ka priekšlikumi par reformām un investīciju prioritātēm sagatavojami, ievērojot partnerības principu un iesaistot sadarbības partnerus.
Attēlā no kreisās: Solveiga Ozola (Finanšu ministrija), Mārtiņš Klīve (Ārlietu ministrija) un Pēteris Vilks (Valsts kanceleja) Foto: Daiga Gargurne
Semināra laikā dalībnieki strādāja trīs darba grupās: par partnerību ES budžeta un prioritāšu plānošanas agrīnajā posmā, par institucionālajiem un procesu risinājumiem Latvijā, kā arī par resursiem un atbildību partnerībai. Pirmajā darba grupā, kuru vadīja Līga Stafecka, domnīcas PROVIDUS direktores vietniece un vadošā pētniece labas pārvaldības un pretkorupcijas jautājumos, īpaša uzmanība tika pievērsta jautājumam, kā panākt, lai partnerība nebūtu formāla konsultēšanās ar ierobežotu loku, bet gan reāla koprade.
Darba grupas diskusijā īpaši tika akcentēta nepieciešamība paplašināt iesaistīto partneru loku. Daiga Gargurne uzsvēra, ka nākamā ES daudzgadu budžeta plānošanā nepietiek tikai ar atsevišķu “jumta” organizāciju uzrunāšanu – būtiski ir sasniegt arī reģionālās organizācijas, vietējās kopienas, nozaru biedrības un tās pilsoniskās sabiedrības iniciatīvas, kas ikdienā darbojas ārpus Rīgas. Īpaši svarīgi ir nodrošināt, lai līdzdalības process pārklātu visu valsts teritoriju, nevis koncentrētos tikai galvaspilsētā vai šaurā institucionālo partneru lokā, jo tikai tā iespējams pilnvērtīgi apzināt dažādu Latvijas reģionu vajadzības un pieredzi. Šāda pieeja palīdzētu veidot investīciju prioritātes, kas balstās daudzveidīgākā un Latvijas teritorijai atbilstošākā vajadzību redzējumā.
Vienlaikus diskusijā izskanēja arī valsts pārvaldes pārstāvju bažas. Dažādu ministriju ierēdņi norādīja, ka plašāka NVO loka uzrunāšana var radīt lielu viedokļu un priekšlikumu apjomu, kuru apkopošana prasītu papildu laiku un resursus. Tika paustas arī bažas, ka ne visām organizācijām ir pietiekama izpratne par ES fondu plānošanas dokumentiem vai prasmes sagatavot strukturētus, konstruktīvus un datos balstītus priekšlikumus.
Tomēr tieši šīs bažas izgaismo vienu no būtiskākajiem partnerības procesa uzdevumiem – līdzdalība nevar aprobežoties ar uzaicinājuma nosūtīšanu. Ja valsts pārvalde vēlas saņemt kvalitatīvus priekšlikumus, nepieciešams nodrošināt skaidru informāciju saprotamā valodā, pietiekamu laiku viedokļu sagatavošanai, tematiskas diskusijas, metodisku atbalstu un atgriezenisko saiti par to, kā iesniegtie priekšlikumi tiek izvērtēti. Partnerība nav tikai papildu administratīvs slogs; tā ir iespēja laikus identificēt riskus, vajadzības un risinājumus, kurus kabinetos vienmēr nav iespējams pamanīt.
Seminārā tika uzsvērts, ka nākamā ES daudzgadu budžeta un fondu plānošana nav skatāma atrauti no Latvijas attīstības plānošanas kopējā ietvara – ilgtermiņa redzējuma “Latvija 2050”, nākamā Nacionālā attīstības plāna līdz 2034.gadam, nozaru politikas plāniem un vidēja termiņa budžeta. Stratēģija nosaka attīstības virzienu un kalpo kā mēraukla lēmumu pieņemšanai un resursu sadalei, tāpēc nākamā perioda investīcijām jābūt sniegumā balstītām, izmērāmām un sasaistītām ar Latvijas ilgtermiņa vajadzībām.
No semināra diskusijām izriet būtiska atziņa: jēgpilna partnerība prasa savlaicīgumu, atklātību un uzticēšanos. Ja organizācijas tiek iesaistītas tikai brīdī, kad lēmumi jau faktiski ir pieņemti, līdzdalība kļūst formāla. Savukārt, ja pilsoniskā sabiedrība, reģioni, pašvaldības, sociālie partneri un nozaru eksperti tiek iesaistīti agrīni, iespējams veidot kvalitatīvākas prioritātes, precīzāk noteikt investīciju vajadzības un stiprināt sabiedrības uzticēšanos publisko līdzekļu izmantošanai.
Nākamais ES daudzgadu budžets būs viens no nozīmīgākajiem instrumentiem Latvijas attīstības, drošības, reģionālās kohēzijas, konkurētspējas un sabiedrības noturības stiprināšanai. Tāpēc jautājums nav tikai par to, kā sadalīt finansējumu, bet arī par to, kā pieņemt lēmumus. Seminārs “Partnerība praksē” apliecināja, ka Latvijā ir gan pieredze, gan partneri, gan gatavība sarunai. Tagad svarīgi šo sarunu pārvērst sistemātiskā un praktiskā līdzdalības procesā visā valstī un procesos.
Daiga Gargurne,
Biedrības “SATEKA” valdes priekšsēdētāja;
Biedrības “Latvijas Lauku forums” padomes priekšsēdētāja;
EUROPE DIRECT Austrumvidzeme Pasākumu norises un pakalpojumu sniegšanas vietas Gulbenē vadītāja