117.gadskārtu šogad nosvinēja Gulbenes-Alūksnes bānītis. Šogad pirmo reizi Bānīša svētki notika divas reizes. 15.augustā svētku aktivitātes norisinājās Gulbenes dzelzceļa stacijas un bānīša depo teritorijā, savukārt 5.septembrī Alūksnes stacijā.
Svētku aktivitātēs iesaistījās arī Biedrība “SATEKA” un Biedrība “Alūksnes lauku partnerība”, kuras realizē starpteritoriālo sadarbības projektu Nr.19-00-A019.332-000006 “Bānīša zemes labumi – 33 km garumā un platumā!”. Bānīša svētkos, šī projekta ietvaros, norisinājās aktivitāte “Bānīša pārsteigumi!”, kurā tika popularizēti Gulbenes un Alūksnes novadu mājražotāji un uzņēmēji. Pasākuma apmeklētājiem gan Gulbenē, gan Alūksnē tika nodrošināta to produkcijas degustācija – sagatavota “tūta” ar vietējo produkciju. Kā arī katra biedrība sagatavoja bukletu ar savā teritorijā esošajiem mājražotājiem un uzņēmējiem, kuri piedāvā tūristiem, savu saimniecību apskati un produkcijas degustācijas. Buklets tika izsniegts apmeklētājiem kopā ar produkcijas degustāciju.
“SATEKA” bija sarūpējusi Ingunas Ozolas ģimenes uzņēmuma ražoto “Ozolu maize” augļu-riekstu maizi, divu veidu saldos un divu veidu sāļos sierus no SIA “Pakalnieši”, Rolanda Krevica – “Lukstiņu” dravas medus stienīti un SIA “Purmalu spēka maize” gaļas pīrādziņu. Savukārt, “Alūksnes lauku partnerība” degustācijā piedāvāja Alūksnes novada, produkciju – “Alta S” maizīti, SIA “Larisel” kūpinājumus, SIA “Valrito” produkciju, SIA “TVAIKSxOGLE” melnās vafeles, SIA “KĀRUMIŅŠ G.R.” kanēļmaizītes un SIA “BENEVILLA” pašgatavotu limonādi.
Pasākuma laikā katrs apmeklētājs varēja izveidot rāmīti ar Bānīša un tā apkārtnē uzņemtajām fotogrāfijām, kā arī izkrāsot Banīša magnētiņu. Dažādu formu un krāsu koka gabaliņus izgatavoja SIA “RWW”, savukārt, Ivars Piekalnītis no ZS “STRAUMĒNI” izgatavoja koka sagataves magnētiņiem.
Kā atzina pasākuma apmeklētāji, sagatavotā informācija par vietējiem uzņēmējiem un produkcijas degustācija viņiem bija pozitīvs “pārsteigums”. Šāda vietējo mājražotāju un uzņēmumu popularizēšana rada vēlmi apmeklēt tos klātienē un iepazīties ar produkcijas tapšanas gaitu, kā arī biežāk iegādāties vietējos ražojumus.
