Šī gada 10.oktobrī atpūtas kompleksā “Klintis”, Jaungulbenē, Gulbenes novadā, norisinājās radošā darbnīca “Dziju un audumu krāsošana ar meža veltēm”, kas tika organizēta starptautiskā sadarbības projekta Nr. 18-00-A019.333-000014 “Sēņu ceļš” ietvaros. Tajā piedalījās 19 dalībnieces no Gulbenes , Rēzeknes, Jēkabpils, Alūksnes un Ogres novadiem – pārsvarā rokdarbnieces, kuras aktīvi darbojas lietišķās mākslas studijās vai rokdarbnieču pulciņos.
Pieredzē un radīto darbu apskatē par audumu batikošanu ar augiem dalījās Irīna Abakoka – SIA “DILLES FASHION” īpašniece, kura rada tērpus, kas atspoguļo dabas pieskārienu uz auduma. Viņa iepazīstināja ar audumu ekodrukas tehnoloģijas izmantošanas iespējam, veidojot audumu dizainu. Ekodrukas tehnikā – augi, lapas un ziedi atstāj uz auduma savas formas, krāsas un zīmes.
Savukārt Latvijas Dabas muzeja mikoloģe, “Lielās sēņu grāmatas” viena no autorēm Diāna Meiere dalījās pieredzē dzijas krāsošanā ar meža veltēm, galvenokārt ar sēnēm. Darbnīcas sākumā mikoloģe iepazīstināja ar sēnēs krāsotās dzijas dažādību un svaigu sēņu pielietojumu dzijas krāsošanā. Pēc neilgas teorētisko zināšanu saņemšanas, notika praktiska dzijas un sēņu sagatavošana krāsošanai un uzsākts dziju krāsošanas process. Kopumā vairāk nekā sešu stundu garumā darbnīcas dalībnieces mikoloģes pavadībā gatavoja dažādu sēņu novārījumus un nokrāsoja dziju 24 dažādos krāsu toņu spektros- sākot no gaiši dzeltenas līdz pat tumši pelēkai. Iegūtās dzijas krāsa bija atkarīga ne tikai no izvēlētās sēnes, bet arī no dzijas sākotnējās krāsas: balta vai pelēka, un no kodinātāja veida – alauna, dzelzs sulfāta pievienošanas vai krāsošanas bez kodinātāja. Savukārt, sēņu novārījumam pievienojot etiķi, tiek iegūti siltie toņi, bet amonjaku – vēsie krāsu toņi. Tāpat “gala” krāsa ir atkarīga no tā, cik reizes tiek dzija mērcēta un cik ilgu laiku šķīdumā tā tiek turēta. Piemēram, no sarkanlapiņu tīmeklenes, kodinot ar alaunu vai dzelzs sulfātu, tiek iegūti maigi rozīgi – gaišāki un tumšāki toņi. Noslēgumā tika apgūtas dzijas skalošanas un žāvēšanas tehnoloģijas.
Pēc mikoloģes D. Meieres pieredzes, labākās sēņu sugas dzijas krāsošanai ir tīmeklenes, īpaši ar sarkanām, oranžām vai dzeltenām lapiņām, samtkāta mietene, šveinica mietene, alkšņu spulgpiepe, parastā zeltpore, parastais cietpūpēdis, pūpēdis, krūmu un lapu ķērpji, kas nokrituši no kokiem. Jāatzīmē, ka no dažiem ķērpjiem var iegūt neparastas krāsas – purpura, rozā, violetu krāsu, no citiem – brūnganus, dzeltenus, oranžus toņus.
Mikoloģe norāda, ka krāsošanas rezultāts mainās, atkarībā no tā, vai tiek ievāktas jaunas vai vecas sēnes, siltā laikā vai pēc sasalšanas, kā arī dažkārt atkarībā no ievākšanas vietas.
Dalībnieces bija pārsteigtas par krāsu daudzveidību, ko iespējams iegūt, krāsojot dziju ar sēnēm. Viņas atzina, ka, krāsojot ar augiem, nevar iegūt tikt izteiksmīgu krāsu gammu. Turklāt, krāsojot ar sēnēm , kurām ir luminiscējošais efekts (rūgtā sērsēne), tas tiek “nodots” arī krāsotajai dzijai.
Darbnīcas noslēgumā dalībnieces priecājās par iegūtajām zināšanām un atzina, ka ir iedvesmojušās un pašas mēģinās dziju un audumu krāsošanu ar mežā pieejamajām veltēm, un iegūtās zināšanas un prasmes tiks nodotas tālāk saviem domubiedriem un kolēģēm.
