No š.g. 02.jūnija līdz 04.jūnijam Eiropas Parlamenta birojs Latvijā organizēja mācību vizīti Briselē satura veidotājiem, pilsoniskās līdzdalības nevalstisko organizāciju pārstāvjiem un kopienas mesesamkopa.eu līderiem. Vizītes mērķis bija sniegt dalībniekiem plašāku ieskatu Eiropas Parlamenta darbā, no Latvijas ievēlēto deputātu ikdienā, Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanas procesos un Latvijas interešu pārstāvībā ES institūcijās.
Eiropas Parlamenta sēžu zāle
Vizītes laikā dalībnieki iepazinās ar Eiropas Parlamenta darba specifiku – deputātu darbu komitejās, politisko grupu nozīmi, ziņotāju un ēnu ziņotāju lomu, plenārsēžu un komiteju darba organizāciju, kā arī to, kā Eiropas līmeņa lēmumi ietekmē Latvijas sabiedrību, pašvaldības, uzņēmējdarbību, drošību, reģionālo attīstību un pilsonisko līdzdalību.
Uz diskusijām tika aicināti visi Latvijas deputāti Eiropas Parlamentā, un, saskaņojot darba grafikus, vizītes laikā notika tikšanās ar Rihardu Kolu, Inesi Vaideri, Ivaru Ijabu, Mārtiņu Staķi, Reini Pozņaku un Sandru Kalnieti. Sarunās dalībnieki iepazinās ar katra deputāta darbības prioritātēm un pārstāvētajām jomām: ārpolitiku un drošību, starptautisko tirdzniecību, iekšējo tirgu, reģionālo attīstību, rūpniecību, pētniecību, enerģētiku, demokrātijas noturību, kultūras un izglītības jautājumiem, kā arī ES attiecībām ar Ukrainu, ASV un citām partnervalstīm.
Tikšanās ar Inesi Vaideri
Eiropas Parlamenta oficiālajā informācijā redzams, ka Latvijas deputāti darbojas dažādās komitejās un delegācijās, tādējādi pārstāvot plašu Latvijas un Eiropas interešu loku. Piemēram, Rihards Kols darbojas Ārlietu komitejā un Starptautiskās tirdzniecības komitejā, Inese Vaidere – Starptautiskās tirdzniecības, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības jomās, savukārt Ivars Ijabs ir saistīts ar rūpniecības, pētniecības, enerģētikas, ekonomikas un iekšējā tirgus jautājumiem.
Īpaša uzmanība vizītes programmā tika veltīta arī medijpratībai un dezinformācijas atpazīšanai. Dalībnieki piedalījās lekcijā par Eiropas Parlamenta darbu cīņā pret dezinformāciju un ārvalstu informācijas manipulāciju. Lekcijā tika skaidrota atšķirība starp dezinformāciju un maldinošu informāciju, kā arī apskatīti hibrīdapdraudējumi, informācijas manipulācija vēlēšanu laikā un praktiski soļi, kā pārbaudīt informācijas ticamību.
Dalībnieki guva praktiskus ieteikumus, kā rīkoties situācijās, kad saturs šķiet “pārāk labs”, “pārāk slikts” vai “pārāk dīvains”, lai būtu patiess, izraisa ļoti spēcīgas emocijas vai rada sajūtu, ka “kaut kas nav kārtībā”. Lekcijā tika uzsvērts, ka šādos gadījumos svarīgi pārbaudīt informāciju citos avotos, meklēt neitrālos vārdos, izmantot faktu pārbaudes resursus un salīdzināt dažādus skatpunktus.
Vizītes laikā dalībnieki apmeklēja arī Eiropas vēstures muzeju, kur klātienē iepazina Eiropas integrācijas vēsturiskos posmus, dokumentus un liecības, kas veidojušas mūsdienu Eiropas Savienību. Muzeja ekspozīcija ļāva sasaistīt šodienas Eiropas Parlamenta darbu ar vēsturiskajiem lēmumiem, kopīgajām Eiropas vērtībām, demokrātijas attīstību un starpvalstu sadarbības nozīmi.
Programmas ietvaros vizītes dalībnieki tikās arī ar Latvijas Republikas Pastāvīgās pārstāvniecības Eiropas Savienībā pārstāvjiem, tostarp pārstāves vietnieku Reini Brusbārdi. Tikšanās laikā dalībnieki iepazinās ar Latvijas interešu pārstāvību ES institūcijās, starpinstitucionālo sadarbību, Latvijas pozīciju veidošanu un lēmumu pieņemšanas procesu Eiropas Savienībā.
Latvijas Republikas Pastāvīgās pārstāvniecības Eiropas Savienībā pārstāvji: pārstāves vietnieks Reinis Brusbārdis, pārstāvniecības preses sekretārs Rihards Bambals, diplomāts Lauris Paegle (no kreisās).
Pārstāvniecībā notika diskusija arī par Eiropas Savienības daudzgadu budžetu pēc 2027. gada jeb nākamo daudzgadu finanšu shēmu. Eiropas Komisija ir ierosinājusi nākamo ES ilgtermiņa budžetu 2028.-2034.gadam, kura mērķis ir stiprināt Eiropas suverenitāti, konkurētspēju un noturību. Latvijas Ārlietu ministrija skaidro, ka ES daudzgadu budžeta sarunās tiek noteikts dalībvalstīm pieejamais finansējums Kopējās lauksaimniecības politikas un Kohēzijas politikas īstenošanai, kā arī citu ES politiku finansēšanai.
Diskusijā tika pārrunāti Latvijas potenciālie prioritārie virzieni nākamajā ES budžeta periodā, tostarp drošība un aizsardzība, kohēzijas politikas finansējums, kopējā lauksaimniecības politika un Rail Baltica projekta finansējums. Dalībnieki interesējās arī par lauku telpas attīstību, tostarp mazo uzņēmējdarbību reģionos, vietējo kopienu iespējām un to, kā nākotnē varētu tikt saglabāts atbalsts vietējās iniciatīvās balstītai attīstībai.
Sarunā tika jautāts arī par SVVA/LEADER pieejas nozīmi lauku teritoriju attīstībā. Diskusijā tika aktualizēts jautājums par to, lai arī nākamajā plānošanas periodā lauku teritorijām būtu pieejami instrumenti, kas sasniedz ne tikai lielus projektus un lielākus uzņēmumus, bet arī vietējās kopienas, mazos uzņēmējus un pilsoniskās iniciatīvas. Tika uzsvērts, ka tieši SVVA/LEADER pieeja līdz šim ir bijusi nozīmīga vietējās uzņēmējdarbības, kopienu aktivitāšu, teritorijas identitātes, pakalpojumu pieejamības un dzīves kvalitātes stiprināšanā reģionos.
Vizīte deva iespēju dalībniekiem klātienē izprast, kā Eiropas Parlamentā un citās ES institūcijās tiek pārstāvētas Latvijas intereses, kā deputāti strādā dažādās politikas jomās un kā Latvijas pārstāvji piedalās ES lēmumu pieņemšanas procesā. Tā bija arī iespēja pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem un satura veidotājiem labāk izprast savu lomu sabiedrības informēšanā, demokrātiskās līdzdalības veicināšanā un noturības stiprināšanā pret dezinformāciju.
Foto: Daiga Gargurne, biedrība SATEKA un Eiropas Parlamenta birojs Latvijā.
Daiga Gargurne
Biedrības “SATEKA”valdes priekšsēdētāja
Biedrības “Latvijas Lauku forums” padomes priekšsēdētāja
EUROPE DIRECT Austrumvidzeme Pasākumu norises un pakalpojumu sniegšanas vietas Gulbenē vadītāja