Ceļojošā darbnīca – „Meža resursu potenciāls vietējā teritorijā”

Laika posmā no 2.līdz 5.jūlijam norisinājās ceļojošā darbnīca – „Meža resursu potenciāls vietējā teritorijā”, kura tika rīkota starptautiskā sadarbības projekta (projekta Nr.18-00-A019.333-000014) „Sēņu ceļš” ietvaros. Darbnīca notika gan Gulbenes novada teritorijā, gan arī sadarbības projekta partneru teritorijās- Daugavpils un Ilūkstes partnerības „Kaimiņi”, Ropažu-Garkalnes partnerības un Lauku partnerības „Ziemeļgauja” teritorijās. Tajās piedalījās ne tikai pārstāvji no Latvijas, bet arī no Lietuvas, Gruzijas un Somijas.

Darbnīca sākās, 2.jūlijā, Daugavpils un Ilūkstes partnerības „Kaimiņi” teritorijā, tajā dalībnieki varēja ieraudzīt mežu no cita skatu punkta. Sākotnēji tika apmeklēts Mednieku sabiedriskais centrs „Uztupi”, kurā pulcējas mednieki, lai izglītotu nākamo paaudzi par meža dzīvniekiem un medībām, kuras var tikt uzskatītas arī par meža resursu izmantošanu. Savukārt, pieredzē eko gidu apmācībā dalījās pārstāve no Daugavpils Universitātes Studiju un pētniecības centra „Ilgas”, kurš pēc vērienīgiem renovācijas darbiem ir kļuvis par vienu no modernākajām studiju bāzēm Austrumeiropā, kurā studējošie lauku prakses ietvaros apgūst mūsdienās pielietojamās dzīvo organismu pētīšanas metodes lauka apstākļos un iegūst zināšanas par Latvijas florai un faunai raksturīgajiem, kā arī retajiem un aizsargājamajiem dažādu taksonomisko grupu pārstāvjiem.

Otrajā dienā, 3.jūlijā, meistarklase meža nekoksnes resursu izmantošanā – „Meža gardumi- visu gadu” norisinājās Gulbenes novada teritorijā. Meža velšu gatavošanas meistarklasē dalībnieki apguva prasmes – priežu čiekuru sīrupa un egļu dzinumu dzēriena pagatavošanā. Priežu čiekuru sīrups ir lielisks līdzeklis pret iesnām, klepu, bronhītu un plaušu slimībām, savukārt, egļu skujas, kuras tiek izmantotas dzēriena pagatavošanai ir vērtīgs vitamīnu avots.

Kā lieliska ēdiena piedeva ir dažādu veidu pulveri, kuri tiek pagatavoti gan no sēnēm, gan dažādiem mežā sastopamiem augiem. Meistarklases laikā, no kaltētām baravikām tika pagatavots pulveris, kuru sajaucot, pieme kopā ar sviestu, var izmantot, piemēram, sviestmaizēm. Dalībnieki varēja smelties pieredzi arī no lauku māju „Pededzes” saimniecēm Oksanas un Ligitas par dažādu garšaugu maisījumu un pulveru gatavošanu, kā arī noietu šāda veida produkcijai.

Nākamajā dienā, 4.jūlijā, darbnīcas aktivitātes bija saistītas ar prasmi saimniekot aizsargājamās teritorijās – Lauku partnerības „Ziemeļgauja” teritorijā, Ziemļvidzemes biosfēras rezervātā. Dienas pirmajā pusē, tika apmeklēta „Mūrbūdu sidra darītava”, kur sidra ražošanā, lai dažādotu sidra garšas un piedāvātu tirgū jauninājumus, tam pievieno dažādas dabas veltes, veidojot piesātinātākas garšu buķetes.

Dienas otrajā pusē, Jercēnu muižā, dalībnieki ieguva informāciju par ozolzīļu kafijas ražošanu un varēja to nodegustēt. Ozolzīles ir labs izejmateriāls smaržīgai un kūpošai kafijai, kura var tikt izmantota kā alternatīva pupiņu kafijai, tādējādi, tiekot izmantoti Latvijas dabā pieejamie resursi.

Z/S Laidavas īpašnieka J.Ences vadībā tika apskatīts Jercēnu mednieku kluba namiņš, kurā ir ierīkota medību trofeju izstāde un šautuve. Šis namiņš ikdienā kalpo kā sabiedriskais centrs, kurā norisinās izglītojošas nodarbības gan par medībām, gan saimniekošanu aizsargājamās teritorijās. Diskusiju laikā tika aktualizēti jautājumi par to, ko drīkst un ko nedrīkst darīt aizsargājamās teritorijās. Turpat esošā, aizsargājamā teritorija ir Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts. Tā ir vienīgā šāda veida īpaši aizsargājamā dabas teritorija Latvijā, kurā starptautiski nozīmīgas dabas un ainaviskās vērtības tiek saglabātas, nodrošinot ilgtspējīgu sociālo un ekonomisko attīstību.

Pēc sagatavotā materiāla par mežā atrodamiem augiem, sēnēm, sūnām un piepēm, dalībnieki devās pa izveidoto tūrisma maršrutu caur mežu uz Sedas purva skatu torni, lai vienlaicīgi, pētītu purvā pieejamos nekoksnes resursus un iepazītu rezervātā esošos tūrisma risinājumus.

Noslēdzošajā dienā, 5.jūlijā Ropažu-Garkalnes partnerības teritorijā tika iegūta pieredze meža resursu izmantošanā cilvēku labsajūtai. Ar pirts-viesu nama „Upesrūķi” saimnieku Miervaldi, dalībnieki devās mežā, lai saņemtu praktiskus padomus pirts slotu materiāla sagatavošanā un griešanā. Pēc atgriešanās no meža tika gatavotas pirts slotiņas un saņemti ieteikumi meža labumu izmantošanai pirtī un pirts procedūrās.

Pēcpusdienā, atpūtas kompleksā „Sauleskalns” keramiķes Ievas vadībā norisinājās meistarklase par māla un meža nekoksnes materiālu izmantošanu praktiskajā keramikā. Dalībnieki izgatavoja māla traukus, kuros tika iestrādāti dažādi elementi no dabā esošajiem materiāliem.

Pēc četru dienu aktīvas dalības ceļojošajā darbnīcā, dalībnieki atzina, ka ir nodibināti jauni kontakti, iegūtā informācija būs noderīga jaunu ideju radīšanai un meža resursu potenciāla izmantošanai savā teritorijā.