Sadarbības projekta Nr.19-00-A019.332-000006 “Bānīša zemes labumi – 33 km garumā un platumā!” ietvaros 2022.gada 18.maijā Stāmerienas pilī norisinājās konference “Tūrisma attīstības un sadarbības perspektīvas Bānīša zemē”. Pirms konferences – aprīlī un maijā – sadarbības partneru teritorijās tika organizēti seši diskusiju apļi, trīs no tiem notika biedrības “Alūksnes lauku partnerība” teritorijā – Alūksnes novadā un trīs- biedrības “SATEKA” teritorijā – Gulbenes novadā, lai diskutētu par Bānīša zemes pagātni, tagadni un nākotni.
Konferenci atklāja Gulbenes novada domes priekšsēdētājs Andis Caunītis un Stāmerienas pils vadītāja Edīte Siļķēna. Konference tika organizēta trīs daļās. Pirmajā daļā profesionālu viedokli par Bānīša zemes perspektīvām sniedza Alūksnes Tūrisma informācijas centra vadītāja Iveta Veļķere, Gulbenes novada pašvaldības aģentūras “Gulbenes tūrisma un kultūrvēsturiskā mantojuma centra” vadītāja Simona Sniķe, SIA “Gulbenes-Alūksnes bānītis” pārvadājumu daļas vadītājs Raitis Melders, Biedrības “Alūksnes lauku partnerība” valdes priekšsēdētāja Santa Harjo Ozoliņa. Biedrības “SATEKA” valdes priekšsēdētāja Daiga Gargurne klātesošos iepazīstināja ar LEADER starpteritoriālā sadarbības projekta “Bānīša zemes labumi – 33 km garumā un platumā!” īstenotajām aktivitātēm.
Otrajā daļā izskanēja vairāki tūrisma sadarbības projektu īstenotāju pieredzes stāsti. Ķekavas novada pašvaldības tūrisma organizatore, Pierīgas tūrisma asociācijas valdes priekšsēdētāja Aiva Vancāne dalījās ar pieredzi par tūrisma reģiona zīmola EXIT RĪGA- vienotas platformas izveidi Pierīgas reģiona tūrisma piedāvājumam. Zīmols apvieno tuvējos Pierīgas novadus, piedāvājot plašas tūrisma un izklaides iespējas 50 km rādiusā ap galvaspilsētu. Savukārt, ar jaunām pieejām tūrisma veicināšanai piekrastes mārketingam un sadarbības projekta “Jūra visu gadu” īstenošanas izaicinājumiem iepazīstināja Eiropas Vietējās attīstības informācijas asociācijas valdes loceklis Āris Ādlers. Par kopienas tūrismu un kopienu sadarbības tīkla “Sēlijas salas” iniciatīvas pieredzi stāstīja šī projekta vadītāja Ieva Jātniece. Kā uzsvēra I.Jātniece, kopienu tūrisms ir lauku tūrisma virziens, kura galvenais mērķis ir vietas dzīvīguma, cilvēku pašapziņas un reģiona pievilcības vairošana.
Trešajā daļā konferences vadītājs, Vidzemes Augstskolas asociētais profesors Andris Klepers sniedza profesionālu kopskatu par tūrisma attīstību Bānīša zemē un pamatojumu stratēģiskai sadarbībai, par pamatu izmantojot diskusiju apļos paustos viedokļus un idejas. Profesors A.Klepers akcentēja, ka Bānīša zemes atpazīstamības veicināšana būtu jāskata kopsakarībās ar ceļotāju interesēm, vajadzībām un motivāciju:
- kultūras mantojums – industriālais mantojums, vēstures izzināšana un autentiskums u.c.;
- izklaide – Bānīša svētki, kāzu rituāli, Valentīndienas izbraukumi, bērnu ballītes, foto sesijas;
- personiskā izziņa – atrast sevi, SPA, labjūte, meditācija, Bānīša draugu klubs, kursi, saknes u.tml.;
- daba un piedzīvojums – Bānīša kauss, pārgājieni, velo, sportiskās aktivitātes;
- korporatīvie pasākumi – korporatīvie pasākumi, motivējošie pieredzējumi, dāvanas.
Kā atzīmēja profesors A. Klepers, būtiska ir līdzdalība un ceļotāju iesaiste pakalpojuma norisē, ņemot vērā, ka līdz ar mobilitāti izzūd arī viendabīgas kultūras robežas, izolētība, tūrists vietējiem palīdz stiprināt identitāti, pievērš uzmanību un sniedz ekonomisko labumu.
Konferences noslēgumā norisinājās diskusijas par sadarbības praktiskajiem un finansiālajiem apsvērumiem. Secinājums – lai veicinātu sadarbību Bānīša zemē, ir nepieciešams aktīvs dialogs ar vietējiem uzņēmējiem, jaunas zināšanas, vienotu produktu izstrāde, kopīga galamērķa atpazīstamība, kvalitātes kāpināšanas iespējas, jauni pārdošanas kanāli, kopīgs mārketings un nauda attīstības projektiem. Diskusijās tika spriests par tūrisma uzņēmēju ieguvumiem no vienotas atpazīstamības zīmes “Bānīša zeme” popularizēšanas un kopīgās sadarbības. Kā nelielus, praktiskus ieguvumus un materiālās vērtības, kas apliecina, ka kopīgā sadarbība strādā, dalībnieki minēja, piemēram, vienotu marķējumu un publicitāti, kopīgus Bānīša svētkus un tematiskos braucienus, uzņēmēju savstarpējo sadarbību, tūrisma informācijas centri strādā kā vienoti tūrisma jomas koordinatori, veiksmīgu pašvaldību savstarpējo sadarbību, stratēģijas un kopīga rīcība plāna izstrādi, influenceru atsauksmes un vienotu Bānīša zemes piedāvājumu platformu. Diskusijās tika runāts arī par riskiem, kuri negatīvi ietekmē vēlmi sadarboties, piemēram, personīgās attiecības, savstarpējās komunikācijas trūkums, līdera uzskatu dominēšana, sava labuma gūšana, pasivitāte, finanšu trūkums, zema uzņēmēju vēlme iesaistīties. Diskusijas noslēdzās ar iniciatīvu apkopojumu, kuras būtu vērtīgi īstenot, iesaistot tajās Bānīša zemes uzņēmējus – augstas kvalitātes reprezentatīvie materiāli, kursi, apmācības, semināri, kvalitatīva foto materiāla izveide, kopīga interneta vietnes un sociālo tīklu uzturēšana, pieredzes apmaiņas pasākumi un Bānīša zemes zīmola attīstība.
Konferences apmeklētāji un projektā īstenošanā iesaistītie dalībnieki atzina, ka iesāktās Bānīša zemes aktivitātes ir jāattīsta arī nākotnē, liekot uzsvaru uz savstarpējo un teritorijā esošo tūrisma uzņēmēju sadarbības veicināšanu, stiprināšanu un attīstību.
Paldies konferences dalībniekiem un ikvienam, kurš ir iesaistījies projekta aktivitāšu īstenošanā! Lai attīstās Bānīša zeme un vairojas tās atpazīstamība!
Konference norisinājās starpteritoriālā sadarbības projekta Nr.19-00-A019.332-000006 “Bānīša zemes labumi – 33 km garumā un platumā!” ietvaros.
