Šī gada 4.martā biedrības “SATEKA” pārstāves Daiga Gargurne un Sintija Bogotā kopā ar Gulbenes novada pašvaldības pārstāvjiem piedalījās seminārā “Sociālo uzņēmumu un pašvaldību sadarbība”, kas norisinājās Ozolnieku novadā, biedrības “Tuvu” telpās. Biedrība “Tuvu” ir sociālais uzņēmums, kuras mērķis ir sociālās atstumtības mazināšana un labklājības veicināšana ģimenēm, bērniem un vientuļajiem cilvēkiem visā Latvijā. Seminārs tika rīkots LEADER sadarbības projekta “Veiksmīgs sociālais uzņēmējs lauku teritorijā” ietvaros kopā ar sadarbības partneriem – biedrību “Partnerību “Daugavkrasts””, biedrību “Darīsim paši!”, biedrību “Lauku partnerību “Lielupe””, biedrību “Pierīgas partnerību” un Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociāciju .

Dienas pirmajā pusē iedvesmu darboties sociālajā jomā sniedza “Latvijas Samariešu apvienības” vadītājs Andris Bērziņš, kurš savā stāstījumā prezentēja informāciju par pašvaldības un sociālo uzņēmumu sadarbības vērtību. “Latvijas Samariešu apvienība” sniedz kvalitatīvu palīdzību cilvēkiem, kuriem tā ir nepieciešama. Tie ir sociālie pakalpojumi sadarbībā ar vietējām pašvaldībām – inovatīva un kvalitatīva aprūpe, drošības pogas pakalpojums, mūsdienīgi IT risinājumi sociālajā jomā, pirmās palīdzības un aprūpes mācības, kā arī medicīniskā palīdzība brīvajā tirgū.

Ar pašvaldības pieredzes stāstiem dalījās Ogres novada pašvaldības pārstāve un Rīgas domes Labklājības departamenta pārstāvis. Savukārt SIA “Learn IT” un SIA “RB Cafe” dibinātāji dalījās ar savu sociālo uzņēmumu darbības pieredzi. Programmēšanas skola bērniem “Lear IT” palīdz Latvijas jaunajai paaudzei no tehnoloģiju lietotājiem kļūt par to radītājiem. “Lear IT” organizē interaktīvas programmēšanas nodarbības, nometnes, karjeras izglītības pasākumus un radošās darbnīcas skolēniem. Savukārt SIA “RB Cafe” ir darba integrācijas uzņēmums, kura mērķis ir radīt darba iespējas cilvēkiem ar īpašām spējām.

Dienas otrajā pusē biedrības “Sabiedrības politikas centra “PROVIDUS” vadošā pētniece” un Labklājības ministrijas Sociālo uzņēmumu komisijas locekle Agnese Frīdenberga sniedza eksperta viedokli par sociālā uzņēmuma sadarbību ar pašvaldību kā efektīvu rīku dažādiem izaicinājumiem. Pašvaldībai ar sociālajiem uzņēmumiem ir plašas sadarbības iespējas. A. Frīdenberga atzīmēja divu veidu – “vieglo” un “mērķēto” sadarbību. “Vieglā” pašvaldību sadarbība ar sociālajiem uzņēmumiem – jomas iekļaušana politikas dokumentos, infrastruktūras pieejamības nodrošināšana, informatīvais atbalsts, iekļaušana informatīvajos materiālos un izglītošanas pasākumi. Savukārt “mērķētā” pašvaldību sadarbība ar sociālajiem uzņēmumiem izpaužas kā grantu programmas atbalsts, preču un pakalpojumu pirkšana, deleģējumi, nekustamā īpašuma nodokļu atlaide, mantas bezatlīdzības nodošana īpašuma vai lietošanā un publisko iepirkumu iespējas.

Iesaistošā un neformālā veidā semināra nobeigumā dalībnieki radīja un pārrunāja praktiskas idejas un ieteikumus sociālo uzņēmumu un pašvaldību sadarbības veidošanai, attīstīšanai un uzlabošanai.

Galvenās atziņas no diskusijām:

Lai veicinātu sociālo uzņēmējdarbību un veidotu/uzlabotu sadarbību ar sociālajiem uzņēmumiem, pašvaldība var palīdzēt sociālajam uzņēmumam, iesaistoties informācijas sniegšanā, apmācību rīkošanā, nozīmējot atbildīgo kontaktpersonu, rīkojot pieredzes apmaiņas pasākumus, sniedzot finansiālo atbalstu – finanšu grantu veidā, nodrošinot telpas un aprīkojumu, kā arī atbalstot sociālo uzņēmumu mārketinga jomā.
Sociālie uzņēmumi, lai veidotu/uzlabotu sadarbību ar pašvaldību, var vadīt informatīvas tikšanās ar sabiedrību, pašvaldību, organizācijām, uzņēmumiem, informēt un skaidrot, kas ir sociālā uzņēmējdarbība, piedalīties pašvaldības pasākumos, daloties sadarbības pieredzē, uzrunāt pašvaldību, izrādīt iniciatīvu, atrast kopīgu interesi. Labāka sadarbība starp pašvaldību un sociālo uzņēmumu veidosies, kad būs zināma skaidra ideja, kāda problēma tiks atrisināta, kāds būs šis konkrētais risinājums, sadarbības formas, komunikācijas veidi un kanāli, pieejamie resursi, sasniedzamie rezultāti un pakalpojumu ilgtspēja.
Sociālie uzņēmumi, sadarbojoties ar pašvaldību, var organizēt apmācības sociāli mazaizsargātajām grupām, par to integrēšanu sabiedrībā un darbā, veidot interešu vai dienas centrus konkrētām grupām, organizēt pasākumus senioriem, jauniešiem, jaunajām māmiņām, apmācības “Speciālists – speciālistam” (piemēram, asistentiem, aprūpes speciālistiem), meistarklases un apmācības noteiktām profesijām. Tāpat, sniegt pakalpojumus vai ražot preces, nodarbinot sociālās atstumtības grupas, būt par iniciatoru darba grupām, diskusijām, normatīvo aktu izmaiņām, dažādu alternatīvo metožu izstrādi, ieviešanu, inovācijas, citu pieredzes ieviešanu un realizēšanu, ārvalstu pieredzes integrēšana pašvaldībā, nodrošinot sociālos pakalpojumus un veicot sociālo uzņēmējdarbību, veļas mazgāšanu un gludināšanu izglītības iestādēm, aprūpes iestādēm, veikt pētījumu/izpēti par pašvaldības iedzīvotāju situāciju un vajadzībām.
Pašvaldību vajadzības šobrīd ir dažādās jomās – reemigrācijas plāns un reemigranti būtu jāiekļauj kā sociālās uzņēmējdarbības veids un mērķa grupa. Šobrīd pašvaldībām aktuāli radīt jaunas darba vietas, veicinot nodarbinātību, mazinot bezdarbu, cilvēku ar invaliditāti integrācijas sabiedrībā un darba tirgū, pašvaldību nekustamā īpašuma racionāla piedāvāšana, realizēšana. Pašvaldībām nepieciešamie pakalpojumi – parku uzkopšana, dārzniecības un apzaļumošanas pakalpojumi, dāvanas un reprezentatīvie materiāli, kultūras pakalpojumi un piedāvājums, ēdināšanas pakalpojumi un telpu uzkopšana. Sociālās jomas vajadzības – atskurbtuves, darbs ar bijušajiem ieslodzītajiem, darbs ar atkarīgajiem, darbs ar jauniešiem, bērnu pieskatīšanas centrs, krīzes istabas un nodarbošanās ar cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem.
Kā sociālo uzņēmumu un pašvaldību sadarbības konkrēti formāti, rīki un praktiski risinājumi, diskusijās izskanēja – kopīgas tikšanās (iesaistot arī sociālās atstumtības riska grupu cilvēkus), pozitīvo piemēru prezentēšana, darba grupu organizēšana – problēmas noteikšana, nolikumu un saistošo noteikumu veidošana, ideju laboratorijas, mentoru piesaiste, koprades telpu izveide, pašvaldības darbinieki “ēno” sociālos uzņēmumus, informatīvais atbalsts, telpu un kustamā īpašuma nodošana bezatlīdzības lietošanā un pieredzes apmaiņas pasākumi.

Galvenā diskusiju atziņa – sociālie uzņēmumi, veiksmīgi sadarbojoties ar pašvaldību, var rast sociālo problēmu risinājumus.